| kad mēs augām, tad gan |
Jan. 30th, 2016|10:42 am |
dīki kačājot remāsterēto CAN diskōgrāfiju un laiski lasot savu brazīļu (ne tikai vārda) brāli, Brunō Falla~, es atvainojos, Folladōru, nejauši izgāju uz Kreigu Holdridžu un uzdūros viņa jaukajam piegājienam — domāt kā augam.
Nekavējoties no pēdējās aizņemtās naudas pāris durikus atlicināju grāmatas Thinking like a plant iegādei. ja kādu interesē, varu atblusot uz edukacionāli padalīties. kā Rū te nesen trāpīgi norādīja, šķību izpratni par dalīšanu un -os mūsos iedragā jau agrīni, paralēli šķībam reizināšanas redzējumam. ja normāli dala un dalās, kļūst vairāk. ja iet mazumā, tad sūdīgi dala. i lamā.
asfalta bērnu manī nebeidz ielīksmot tas, kā zāle viņam dzenas cauri. ar šo dzenu man pietiks ilgam laikam.
turklāt jāgatavojas pensijas 42. līmenim, mans nozars pat visgaišākajam birokrātam būtu par specifisku.
par ko nekavējoties jāieņamņam. |
|