| ģecki lāgeŗ САЛАСPILS, gimme an ale |
Jan. 27th, 2016|11:42 am |
Telfos šodien jauna ceptne ies vaļā. citstarp, Kārlis Kangeris, cilvēks, ko arī augstu cienīju, vairākās pozīcijās un jau ceturtdaļgad100u, pēc vairāku diskusentu domām izrādījies reviziōnists.
cilvēki turpina labprātīgi bradāties pa mīnu laukiem, ar īpašu prieku kāpjot virsmā pirmajai izredzētajai, savai sāpju pumpai. un viss pārējais pēc tā strutu būkšķa kļūst, nukālai to tā labāk pasaka – kā sajūta pēc grandiōza salūta — pilnīgi bezjēdzīga.
pagāšpavasar Ķipī bij ieradies viesmākslinieks no Taļlinnas, krievu puisis, tāds foršs left-anarkapulkō brīvcilvēks un dīdžejs. mēs uz laipas jau svinējām kārtējās ziemas kārtējās beigas un liegi metām pa lampu zem lielās Lampas siltajiem stariem. pamāju, lai takš nāk un piebiedrojas. nezinvais, kādā tur bladī sakarā, bet takš runa visai drīz nonāca līdz pat Salaspilij. visticamāk, tas varēja izklausīties šādi:
– nu etat, Error, iz Salaspils.
– Salaspils; ja eta mesta znaju: Ģeckij lageŗ smerķi.
te nu man nācās iejaukties ar nelielu tirādi un trādirīdi par smadzeņu skalo- un skološanu, par uzvarētāju sacerēto vēsturi, Kaspārovu un Kašpirovski, Aļošu un 3 musketieriem.
viesim raustījās visi acu kaktiņi, nervu tikks brīžiem pārgāja straujā takkā, bet viņš, duockamguoc, ar pūlēm tak turēja nagus un nažus ievilktus.
piedāvāju viņam ievilkt, un izstāstīju stāstu par savu čangaļu vectēvu Juŗi, kuŗu dzimtais brālis, arī Jānis, šucmenis pēc ierobežotas izvēles, nevis dziļākas izpratnes unvai pārliecības, arestēja un puķoffku uz Salaspili izrakstīja. un ka tieši abu šo brālīšu piemiņai mēs te ar mammu nesen pie Mildas puķes likām, tai Leģionāru dienā. jomajō, te puisis, kuru wwii romantika manā stāstā bij ieaijājusi, salēcās kā kumeļš. un izlaida naganu. te vairs nekāds stāsts nebūtu līdzējis, tālab līdzjūtiski uzliku viņam roku ap plecu, apsoloties vēlāk ar viņu par to visu parunāt. jo tas ir gari. un stūlbi. un par to vispār nav runa.
solījumu es neizpildīju, jo principā jau uz to brīdi sasilusī šmakavciņa manā metabōlismā jau vēra durvis ciet.
un izsniedza sauju dzēšgumijas. kā sniega vēsu roku.
http://klab.lv/users/dooora/898148.html
ā, un te ir tā dziesmiņa, uz ko čomiņš vislaik referēja. kā himnu patiesībai.
da, da, znājim takuju gazjetu. PRAVDA nazi-vājecca
http://rutube.ru/video/9cfc38eb85327db4a85e983e70632777/ |
|