|
Jan. 21st, 2016|11:34 am |
Paldies, no sirds, par tām kaķīša dzirnaviņām.
Jau paņēmu šo savu misēkli par mācību.
Nafig to agresiju, patiesi. Bet paspruka tomēr un paskat, itin braši pašam trāpīja atpakaļ, kaut arī tēmēta bij tik pavisam dažiem konkrētiem un vēl saujai nekonkrētai.
Viena lieta, ka puņķu man par daudz galvā. Un neslēpšu, esmu uzmetis lūpu uz cibu, tai Anša Ataola Bērziņa sakarā. Benu, kālab par soģi mesties, it sevišķi, ja nesanāk, vai ne?
Laukā tāpat neko nesvītrošu. Ja sanāk paklupt, sanāks i piecelties. Visi jau vēl te it kā dzīvi.
Buč un attā, jāstrādā. |
|