|
Dec. 12th, 2015|05:42 pm |
rakājoties pa 10. klases algebras kladīti pēc senām relikvijām – Ķemeres rokas rakstītiem nešpetniem Marciāļa parindeņiem, uzdūros pāris Æmbrouza Bīrsa īsgabalu tulkojumu melnrakstiem.
es pat atceros to fizikas stundu, kad ar visām parpalām pārvācos uz aizmugurējo solu, tuvāk džekiem, kas sita zoli, lai, neviena netraucēts, varētu patrīt Bīrsa mēli latviski.
(fizikas skolotājs, arī Jānis, turklāt klasesbiedra, arī Jāņa turklāt muzikolōģes Lūsiņas tētis, pedagōgu kolektīvā izcēlās ar to, ka viņam vienīgajam no sirds bija pie pakaļas, kas notiek klasē viņa stundās. skolas absolventi, kas iegriezās ciemos, melsa, ka tādā ziņā viņš esot tipisks augstskolas pasniedzējs – šiem tur arī esot pa lielo pie vienas vietas, ka tik rezultāts. bet es digresēju, iekavas ciet)
un, lūk, par ko stāsts. es atceros, kā es terrōrizēju (hello, nsa) učenes, ar saviem ō un ǣ vai aa un bææ, bet ka es bütu diarēzi lietojis – nosit, neatcerēšos.
Not to be confused with Diuresis.
 |
|