| tā tā tā |
Nov. 10th, 2015|07:42 am |
Māmuļa man vēl vakar, zobārstu gaidot un sitot klaču, atgādināja, kā savulaik sacēlās pret vīramātes (un „īsto” tēvameitu) diktātu un atteicās Ōmes pirmo mazdēlu nosaukt par Mārtiņu. es droši vien nekad līdz galam nesapratīšu, kas par aknu ir šai bārenītei, bet man ir baigais prieks, ka izkrita tā laime izšķilties tieši no viņas.
sestdienas jubilejā viens prominents viesis vispirms manī saskatīja pidaru (matu gumiju biju aizmirsis dušā + nebija pielecis, ka ierašanās ir tumšos uzvalkos), bet pret rītu viņam gadījās iegrābties i tiešā, i pārnestā nozīmē: latviski ērrotiskā stilā apčamdījis visas iespējamās dāmas, viņš ar trešo, neaizlieto aci zāles stūrī pamanīja atmugurniski sēdam jaunu uzmanības objektu. krietnu sprīdi ļāvu viņam maigi ieskāt savu ševoļūru un atlīdzība nebij ilgi jāgaida – mīlīši, jums vajadzētu redzēt vīra saburzīto skatienu, kad viņš ielūkojās man sejā un ar diviem liegiem infarktiem atkrita krēslā iepret.
— kā tevi vispār sauc?! bija vienīgais, ko viņš spēja izdvest.
— Maijasdaļa Jāņadēls.
Mīļi sveicieni visiem Mārtiņiem un arī tiem, kas neticamu sagadīšanos rezultātā tādi nav. |
|