| stop pushing |
Oct. 14th, 2015|12:42 pm |
vakardienas mazā dzimene pagāja bez svinībām.
uz brīdi gan pagremdējos atmiņās:
no '07. gada http://klab.lv/users/dooora/91341.html - kad iepazināmies ar Barguci - un no '84tā, kad mēs ar klasesbiedru pulciņu 13. oktōbrī, Rīgas atkalokupēšanas gadadienai veltītajā masu skrējienā izlēmām nekur īpaši neskriet, bet, viegli ironizējot par Ļeņina baļķi, uz saviem pleciem marša solī panku uzsvārčos nesām cauri dzimtajai pilsētai kanalizācijas cauruli, ko iepriekšējā naktī bijām aizņēmušies stroikā ar skatu uz nākotni. pagriezienā pie jau minētā revolūcijas vadoņa pieminekļa pamanījām skolas vadību. nav izslēgts, ka viņa bija pamanījusi arī mūs, jo sejas tai bij skolas krīta bālumā un acīs krāsainas šaušalas, kamēr vārds „izslēgt” nākamajā dienā edukācijas iestādē pret mums tika locīts visos laikos, skaitļos un izteiksmēs. žēl mazliet, ka neizslēdza, varbūt būtu no manis lietaskoks sanācis.
šodiena bez jubilejām, bet parīt papam 81 un māsai vārdene, nodosim pa bundžām, domāju.
It tells me how it feels to be new
|
|