|
Sep. 20th, 2015|01:42 pm |
Holandē mans mīļākais fasādes formējums bija Karaliskajai bibliotēkai Hāgā.
zelta lapiņas, kas satilptu sviesta paciņā, rūpīti izkliedētas kvadrātmetru tūkstošos vairākās dimensijās.
pāris vārdos un 3 bildēs
mana vairs ne tik mazā mija šodien no Holandes virzās tālāk uz Portu galu: novēlēsim viņai lidojumam labvēlīgu laiktelpu.
citādi, protams, mīļākā skatloga godā – durvis slīpi iepret pilsētas vecākajam kopīšopam:
Durvis uz Letterror. Letterōra džeki, savulaik uzmargoja X-failu fontu (Trixie) un, čakarējot postskriptu, vēl krutāko Beowulfu.
viens no viņiem, Justs, starp citu, ir ca. 1/4-latvietis: viņš nesen apjoza maritālās saites ar burvīgu meiču no Dievzemes. {tas nekas, ka krievieti - nav jau mazāk dieviete}
ar Justu es iepazinos pirms Dāvja kākācē Kaņepes, tālab pāris gadus, pilsētā manot cirkulējam slaido sprogaini, apcerēju apvaicāties, vai nav hollenderu klana. nu, paskaties pats:
man jau ar'reizēm acī tas hollendera lecīgums. nu, paskaties pats:
bet ne jau par to stāsts. par ko, ē, vispār bija stāsts? hmm, par burtiem, grāmatām un bibiōtēkām, ne?
lūk, plxt. 4os vecās Biblenes telpās viesmākslenieks Deivids sniegs performanci. Mija spēcīgi man rekomendēja, tā ka jāaizvelkas apskatīt i visnotaļ nopulgoto fārtvōrku kolekciju, i bērnības teku telpas, i tak to pašu uzstāšanos.
citādās ziņās, pirms pāris dienām aplaimoju sevi ar pāris grāmatiņām. visvisākais izrādījās Daiņu 2. sējums, kurā ik pēc pāris lappusēm ievietotas vēstulītes no 30tajiem, herbāriskā paskatā, atā.
 |
|