|
Sep. 2nd, 2015|10:44 am |
es jau nesaku, ka man pagalam nepatika – gluži otrādi, biju viens no retajiem, kas jau augusta vidū sāka dīdīties un skumt pēc saviem kameras biedriem, jo tie man tīri forši patrāpījās + daži uzraugi arī bija itin cilvēcīgi. plus, man patika iepriecēt vecākus, nesot mājās apaļos pieceniekus, tikai uzvedībā pa retam ieskrēja pa trulim, paldies Radītājam.
visvislabāk bija sētā. vai nu Rīgā vai Vecmīļgrāvī. sētā bija diezgan liela izvēles brīvība: kur, kad, cik ilgi un ar ko. un visi pārējie akuzatīvi. |
|