| šorīt lasu |
Apr. 16th, 2015|09:09 am |
vakar pastā līksmi saņēmu Kandžigrāfijas eksemplāru.
autōres priekšlasījumu Amsterdamā pirms pāris gadiem palaidu garām, jo blakuszālē klausījos viena kolumbiešu džeka lekciju.
toties to var nolūrēt tagad, postfaktumā.
grāmata ir ļoti laba, man tur būs riktīgi ko nosmelties, bet jau kādā trešajā šķirstīšanas atvērumā ietrīsējās aizdoma, ko nekavējoties apstiprināja referenču saraksts sējuma beigās – cien. autōre nav apaugļojusi savu darbu ar mana tipōdieviņa platsliežu skatleņķi. bet, tā kā tai komperencē Geritam piešķīra kaukādu aukstu medāli par mūža ieguldījumu, esmu mierīgs, ka nu viņi ir satikušies. un nākamā grāmatiņa spers soli tālāk. ko jaunkundze, starp citu, ievadā rāmi paredz: This book does not claim completeness. It is only the first book of its kind. tāda forša, piezemēta arogance, kas man allaž trāpī.
ā, reku šeku Gerita slavenā runa par burtiem un slavu.
Herics Nōrdzejs |
|