| džānī, rimembermī |
Sep. 15th, 2014|09:09 am |
viss jau būtu labi, tikai no klavieres laukā šļakstās kandža un no matu cirtām krīt lejā tas otrais, ar balsīgo līckani.
ja korporācija mani šodien atlaidīs, kā pēc kaŗalauka tiesas viņai arī pieklātos rīkoties, es neskumšu nenieka.
sembi laiks. gadus desnt.
Tomiņ, uzliec vēlvienu lūdzu.
Tuoms
un paldies, mīlīši - man ir tik smuki sakrāmēta soma – viss tur iekšā, aclēgas, sotaks, grāmatiņas dažas, ierīces dažādas. nu gandrīz vai jāiet uz skolu.
vispā, tas varētu būt jautri - ja es tiešām aizietu uz kādu nodarbību vecajā šūlē, tepat netālu, pāri tik ielai. izsistu pāris korķus, mācību daļai un administrācijai vispār. toties bērniem būtu ko vecumdienās accerēties. |
|