|
Aug. 20th, 2014|08:17 am |
man te gandrīz ik dienas pie virtuves loga dūdo viena dūjiņa. nē, nu, parasts balodis, dabiski un badiski.
es to mēdzu pabarot ar griķiem vai rudziem, vai kviesīti. šī man pateicībā uz palodzes atstāj savu zeltu.
tikko atkal atlaižas un dudina, lai do'ēst. a man šodien logs nokrāmēts, slinkums ņemties. paķeru sauju griķu un aizeju pie guļamistabas loga, tur raitāka piekļūšana. dūjiņa uzreizi klāt un sāk tik knābāt. uz visu šito ampeli noskatās advokātu biroja administrādōre (braša tāda meiča – spiež dārzeņu sulas un brauc ar moci svilpodama), kas sētā pietupusi uzkurīt. noturēju garāko sarunu ar kādu no kaimiņiem padsmit gadu laikā. parādīju, kur aiz ziemas riepām man glabājas pīļu virca un teicos dalīties. |
|