| kipp.is |
Aug. 1st, 2014|10:10 am |
nufsjo. braucu slēgt līgumu par naudu.
labi, ka pase nav mana.
lai gan, kālab labi — galnais, ka nolūki viskristālklārākie*.
___________________
* šo vārdu es pirmo un vienīgo reizi dzirdēju izteiktu rādiōpārraidē Dzirkstele, vēl kaukādā Andrōpova laikā. intervijā ar Andri Kārkliņu.
jums galīgi nav jāzin, cik bieži es sevi lamāju par to, ka pēc atgriešanās Latvijā ne reizi nepiegāju viņam klāt uz sarunu. lai gan ēdu taču par norgē iekrāto piķi mello mūku pončikus un uzdzēru kavijāru, kamēr Kārkliņš stūrī nervōzi glāstīja savu stroķi.
šai sakarā neizbēgamā skumja par to, cik lāgu dvēselīšu noslīkst nevis raķešu lietavās vai Daugaviņā-melnacītē, bet mūsu īgnumā, dusmās un vienaldzībā.
o, krasjiva skazal! da labi, tas jau tikai par mani. viss tikai par mani.
bet pase nav mana.
AK69 |
|