| privy ledges above the carpet |
Jul. 23rd, 2014|03:42 pm |
ripojot atpakaļ no traumām, dzīvi izdzīvoju vienu senu vakaru Oslō pie mūsu lingvistikas profesōra, ārkārtīgi kruta vīra.
pāris graduēti študenti malkojām Ēvena leģendāro armēņu konjaku, ko viņš bija pircis vēl Brežņevlaikā, Ulanbātarā, kad uz gadu iestrēga mongolšudānā, nespēdamis saņemt izbraukšanas vīzu. būdams pasaules līmeņa kekss polinēziešu mēlēs, žigli apguva vēl vienu valodu.
visvairāk atmiņā iespiedies rezignētais stāsts par to, kā „akadēmija” nu jau rutināli grūž zem tepiķa visvisādus faktus, kas nerīmējas ar oficiālo patiesību. kad mēs ieplētām acis (konudarīt/kānubūt), šis tik sazvērnieciski piemiedza aci, saskandināja un teica – dārgie, mēs taču nevaram atstāt jūs pavisam bez darba.
šai brīdī biju piepeldējis pie Valdemāra/Skanstes stūra, ar smaidu visapkārt galvai. safokusējos uz vienu kājāmgājēju, kas akurāt nāca man pretim, jauku tādu ēbrejzēnu. un šis tik plati man smaidīja iepret, ka šķita, tai sekundē mēs apskaujamies kā seni draugi.
par privilēģijām runājot – es te nejauši iegādājos ciemkukuli vienai burvīgai latvju māksliniecei. man tikai bažas, vai sirmā māmuļa bez apkārtējo palīdzības spēs šo bībeli pacelt. savā neizmērojamajajā dūrībā es, dabiski, nemaz nebiju apskatījies, kāds ir grāmatas formāts, svars un lappušu skaits.
interesenti var nākt aplūkot pa vakariem uz lašplēseni.
http://www.taschen.com/pages/en/catalogue/fashion/all/01125/facts.fashion_designers_a_z_etro_edition.htm |
|