Var un vajag. Traģiski ir tas, ka pēdējo gadu desmitu laikā ir a) notikusi kvalitatīvo kultūras koncentrēšanās galvaspilsētā, b) viduvēji mākslinieki sevi slavējot lieto pārspīlētus epitetus, kas mudina aizdomīgi izturēties arī tad, ja mākslinieks/pasākums slavinājumus tiešām ir pelnījis. Mode pasniegt lokālus pasākumus (kas tādēļ nekļūst mazāk vērtīgi) kā pasaules mēroga notikumus ir sabojājusi uztveri tādiem cilvekiem kā man, kam nākas salīdzinoši bieži saskarties ar relīzēm un pasākumu aprakstiem. Taču es neattiecos pret to naidīgi, jo zinu, ka cilvēki to dara, jo vienkārši grib tikt sadzirdēti.