Pamanu sevi spogulī, fotogrāfijās vai kā tikko - video, un izbīstos, neatpazīstu sevi savā pašreizējā resnumā, bezformīgajā sejā. Tā taču neesmu es. Tas, protams, ir forši, tomēr nesaprotu, kā T. es tāda varu likties skaista (viņš gan mani tievu nemaz nav pazinis). Bet nespēju arī sevi disciplinēt pietiekami, lai nomestu kaut vai dažus kg. Katrreiz, kad mēģinu, progress notiek tik lēni, ka zūd motivācija, pirms to pamatu kaut mazākajā mērā, kas ļautu pierunāt sevi turpināt. Mirklīgā bauda pierīties kaut ko garšīgu un sēdēt dīvānā arvien uzvar.