Pieveikt līdz šim tālāko un ātrāko pastaigskrējienu ar zombijiem, svētlaimīgi nogulēt 10 stundas, jauki sapņojot, pajogot, paēst pamatīgas vēlās brokastis, lasot vecu Ņujorkeru (pirms dažām nedēļām noskōroju kādu duci Stabu ielas Otrajā elpā par baltu velti!) = burvīgs nedēļas nogales iesākums. Īpaši ņemot vērā, ka kādas trīs dienas atkal biju iekritusi nomāktības bedrē un nejutos labi nekur ne ar vienu.