My Mad Fat Diary ir mani totāli uzsēdinājusi uz 90. gadu mūzikas. Tas ir mazliet savādi, ņemot vērā, ka 90. gados es par mūziku īpaši vēl neinteresējos, visas tā laika topa grupas es sāku iepazīt tikai ap 2000. gadu, videnē. Bet tagad tik un tā visa tā mūzika, ko neklausījos, saistās ar pusaudzību. Un atcerēties pusaudzību liekas labākā lieta, ko darīt pirms 30 gadu dzimšanas dienas. Beidzot ir iegūta nepieciešamā distance, lai izvērtētu to laiku līdzsvaroti. Cerams, vēl pēc 10 gadiem tāpat varēšu izvērtēt savu 20-gadību.