Galīgi sajukusi. Kopš gaiss sācis smaržot pēc pavasara man kā trakai gribas vilkt kājās augustā no laukiem uz Rīgu atvestās, bet tā arī neapautās skrejambotas un iet skriet. Ņemot vērā, ka es nekad neesmu bijusi pārlieku sportiska un skriešana tajās reizēs laukos, kad paskrēju, bija pārsvarā tāda tizlošanās (kilometru, max pusotru varbūt varēju noskriet), esmu galīgā nesaprašanā, no kā man tas?
Nu, droši vien pēc pāris reizēm entuziasms pāries.
Nu, droši vien pēc pāris reizēm entuziasms pāries.