Piecēlos, piegāju pie loga, skatos - viens puisis, tāds, kas parasto šīs nodarbes vecumu jau pāraudzis, sniegavīru ceļ. Mīlīgi!
| |
|
Piecēlos, piegāju pie loga, skatos - viens puisis, tāds, kas parasto šīs nodarbes vecumu jau pāraudzis, sniegavīru ceļ. Mīlīgi! |
|
| |
|
Sniegs un ledus gāžas no jumta gar manu logu ar tādu troksni, kas liek salekties, un domāt par to, vai prātīgākais nebūtu palikt mājās līdz aprīlim, kad viss būs nokusis. |
|