Viens no maniem mīļākajiem brīžiem gada sākumā ir jauna plānotāja iekārtošana. Plānotājs man nozīmē materializējušos laika ritējumu. Pēc 365 dienām baltās, pēc tipogrāfijas krāsas smaržojošās lapas būs aprakstītas ar zilu un melnu tinti un krāsainiem flomāsteriem, sasvītrotas un saburzītas, vāks būs nobružājies no mētāšanās pa somām, un aiz ķekšiem un ķeburiem slēpsies vēl viens manas dzīves gads, par kura notikumiem man šobrīd vēl nav ne jausmas. Bet sākas tas tagad, ar pirmo pildspalvas pieskārienu.
Tā kā pagājušajā gadā man plānotāja nemaz nebija (vasaras beigās, kad vairs bez tā nevarēju iztikt, iekārtoju parodiju par plānotāju rūtiņu kladē), tad šogad man ir dubultprieks. Nedabūju kāroto Moleskine, bet nopirku citas firmas ražotu ar tādu pašu ideālo iekārtojumu - nedēļa vienā atvēruma pusē, otrā - vieta piezīmēm. Bez tam varu justies ārkārtīgi eko-atbildīga, jo ražots no 100% rīsaiklēta papīra. Bez tam, tā kā tas ir amurikāņu blociņš, tajā līdz ar visām citām ievērības cienīgām svinamdienām ir atzīmēta arī Murkšķa diena, vai nav jauki?
Tā kā pagājušajā gadā man plānotāja nemaz nebija (vasaras beigās, kad vairs bez tā nevarēju iztikt, iekārtoju parodiju par plānotāju rūtiņu kladē), tad šogad man ir dubultprieks. Nedabūju kāroto Moleskine, bet nopirku citas firmas ražotu ar tādu pašu ideālo iekārtojumu - nedēļa vienā atvēruma pusē, otrā - vieta piezīmēm. Bez tam varu justies ārkārtīgi eko-atbildīga, jo ražots no 100% rīsaiklēta papīra. Bez tam, tā kā tas ir amurikāņu blociņš, tajā līdz ar visām citām ievērības cienīgām svinamdienām ir atzīmēta arī Murkšķa diena, vai nav jauki?