| |
| |
|
Tā, tā, atminējos, ka man jāizsaka viedoklis par jauno „Šerloku”. Trešā sērija lika vilties, īpaši tikšanās ar Moriartiju, kas grāmatā tak bija tik smalki aprakstīta, ka lasot mati cēlās stāvus. Ūdenskritumu aizstāt ar baseinu – tfū! Un tas, ka Vatsons mēnešiem ilgi domāja, ka ŠH ir pagalam – labi, te jau arī klifhangeris tika atstāts, tomēr halturēšana. Bet kopumā man patika, žēl, ka tas prieks bija tik īss. Šerloks gan šķita mazliet par jaunu pēc izskata (šitas aktieris, imo, drīzāk varētu Dorianu Greju tēlot), bet to kompensēja viņa balss, kas bija izcili holmsīga. Un saģērbts viņš arī bija eleganti, mmm. Forši, ka nebija aizmirstas detaļas, nu tur šaušana sienā aiz garlaicības utml. Lestreids bija tieši tik stulbs, cik viņam jābūt. Vizuāli forši atrisināts, ko redz ŠH un citi neievēro. Ek, pilnīgi sagribējās pārlasīt Konan-Doilu. Kad nākamreiz iešu pie vecmāmiņas, būs jāparakājas pa grāmatplauktiem. Ceru, ka brālītis nav visu savācis uz laukiem. Un te, pilnīgi nesaistīti, dienas prieciņš – grafiti ārtista Blu animācija. Nu gan jābeidz prokrastinēt un kaut kas arī jāizdara. |
|