bļ, pašas stulbuma dēļ jāpārraksta raksts. bet mani joprojām fascinē mīļotais onkulis mērfijs, kas kārtējo reizi pārliecina, ka censties nav vērts: vakar sastādīju plānu - cikos celšos, kas jāizdara pirms iešanas no mājas ārā utt. un tā es te strādāju, mazliet jau kavēju savu plānu, bet nekas, saglabāju mieru, un piepeši viss nobrūk. nepateicība ir pasaules alga, un tonusu saglabāt var tikai ar rupju lamāšanos.