Pagājušajā naktī nolēmu beidzot izgulēties, bet trāpīju uz kaut kādu slikto sapņu kanālu, un visu nakti izklaidējos. Viss sākās ar to, ka ar brāli bijām aizbēguši no mājām (bijām maziņi), nez kādēļ paslēpāmies policijas iecirknī, kur mūs atrada, pratināja un rakstīja niknus protokolus; pēc tam atradu gultā garu matu, kas piederēja manai paziņai, un pati pratināju savu mīļoto, kādēļ viņš mani krāpj; pēc tam nonācu kādā trakā jauno māmiņu kompānijā, kas bija izdomājušas, ka bērni jāaudzina ar dīvainu paņēmienu, vienai izliekoties par citu, un kādai no viņām par visām varītēm vajadzēja izlikties par mani, ko es nekādi negribēju pieļaut, tādēļ uztaisīju histēriju, sabļāvu uz viņām, bet galu galā sāku raudāt, pieliku pie acīm mutautiņu un atklāju, ka tās asiņo. Vārdu sakot, pavadīju briesmīgu nakti, no kuras vēl neesmu attapusies, un klāt atkal vecā draudzene Prokrastinācija. |