Sapņoju, ka uz segas, ar ko esmu apsegusies, apbērnojas noplukusi kaķene, ar visiem specefektiem - asinīm, gļotām un mirušu kaķēnu embrijiem. Tas, ka tas bija tikai sapnis, neizskaidro, kāpēc es šodien visu laiku jūtu kaķa čuru smaku. Kaķa mums mājā nav. Protams, vēl vairāk es alkstu uzzināt, kur palikuši mani jaukie sapņi, pēdējo mēnešu laikā labākajā gadījumā redzu kaut ko nenoteiktu un nesvarīgu, ko aizmirstu, sliktākajā - akušiera un pataloganatoma pieredzes cienīgus skatus. |
Šķiet, ka šī ir pirmā diena šogad, kad parasti tumšajā lielajā istabā visu dienu strādāju, neieslēdzot mākslīgo apgaismojumu. Prieciņš. |