Šorīt kārtējo reizi mēģinu cept pankūkas. Es varu uzšmorēt visādus brīnumus, bet pankūkas man nesanāk. Varbūt tāpēc, ka pankūkas parasti visi cep "pēc izjūtas", bet es ēdiengatavošanā tomēr vēl turos pie receptēm un proporcijām. Vai arī man vienkārši nav pankūku izjūtas. Vārdu sakot, šoreiz nopirku īstos "pankūku miltus", kuriem vairs nav jāliek klāt olas, bet tikai jāpielej piens un ūdens (jo olu - miltu attiecība man vienmēr sagādājusi vislielākās grūtības), atstāju pusstundu nostāvēties, bet kas tev deva - tāpat sanāk nevis glīta, kraukšķīga pankūka, bet izjukusi pļura. Tagad mīkla ir nostāvējusi vēl kādu pusotru stundu, laiks otrajam dublim, akvaimanu vai. |
Ilgojos pēc laika, kad biju jaunāka, brīvāka un neprātīgāka. Un tas taču nebij nemaz tik sen, vai ne? |