pažēlošos atkal. visu laiku pārņem tādas vispārēja vājuma lēkmes, liekas, sabirzīšu mazā pelēkā pelnu čupiņā, kā visa pasaule tajā briesmīgajā ultra-depresīvajā grāmatā, kuru aizvakar nopirku, nu, pilnīgi iegrābos. |
Tik tikko - tas ir, šajā pēcpusdienā, no manas sirds novēlās trīs milzīgi akmeņi. Aizripoja pa kabinetu grabēdami, tagad varu tirgot kā suvenīrus. Kilogramā. |