Murgoju, un uztrūkstos no miega pusotru stundu vēlāk kā biju domājusi celties. Aizvēru acis un iztēlojos, ka pastiepju roku, ieslēdzu radio, naktslampiņu, izritinos no segām... gandrīz noticēju pati sev. Aizmigt, aizbēgt, aizlidot. Ziemas smagums uzgūlis un neļauj elpot, spiež palikt sapnī.
|
Uzliku uz desktopa zaļu pļavu. Miglā tītu un nojausmu, un vasaras smaržas pilnu zem austošas saules. Kaut kā taču ir sevi jāuzmundrina.
|