Validation

Nedēļas nogalē pārmaiņas pēc negulēju beigta ar smadzeņu trīci vai neballējos apkārt, tāpēc, beidzot, pēc gandrīz mēneša kopš ievākšanās, nolēmu izkrāmēt savas papīru, grāmatu u.c. loriņu kastes. Mēbeļu man joprojām nav, bet no kastēm var saimprovizēt i plauktu, i galdu, un grāmatas pagaidām sakrāvu stūrītī, tā kā esmu samērā apmierināta un beidzot apradusi ar doma, ka te nu ir manas mājas.
Turklāt atkal esmu apaukstējusies un tešu kā diloņslimais, tāpēc uz mitro pagraba biroju nolēmu šodien neiet – dators, internets un telefons man ir, neko citu darbam nevajag.
Tā nu esmu iekārtojusies segās un spilvenos uz grīdas (jo interneta vads pārāk īss, neaizsniedzas līdz gultai, kas ir mana vienīgā sēžam-mēbele), apkrāvusies ar tējām, medu, citronu, klepus sīrupiem un tabletēm, deguna pilieniem un mutautiņiem, un apņēmības pilna šodien paveikt daudz un dikti.

Btw, lorinch, negribi atnākt šovakar paciemoties? Citādi aizlidosi un tad jau kas zin, kad atkal tiksimies...

izdomāju, ka tomēr jāizmēra temperatūra. nepareiza izvēle. t' balansē uz nepatīkamās 37'C robežas. tā tikai man vēl trūka. man taču piektdien jāsvin!!!

nervozi riju zāles (kā par nelaimi, nekā baigi efektīvā mājā nav, vien visādas homepātiskās tabletītes) un murminu lūgsnas. negribu slimot tagad, kad dzīvē viss puslīdz labi. šķiet, es šogad slimoju vienā gabalā, pietiek taču!

Nesen ievēroju, ka tīrot zobus mēdzu aizvērt acis.