vakar pārvācos. (paldies, perspektliiva!) manai jaunajai istabā ir sarkanas sienas un aiz loga dzīvīga iela un debesu stūris virs jumtiem. un sajūta, ka esmu jaunā sākumā, bet vienlaikus – ka esmu atgriezusies pie sevis. tajā noteikti vainojama arī nedēļas nogale, planējums ārpus laika un realitātes. negulēta, bet nopļāpāta nakts, šņabis septiņos no rīta jomas ielā un desmitos no rīta kādā torņakalna dzīvoklī. (kāpēc man allaž ir tik interesanti ar cilvēkiem, kas desmit piecpadsmit gadus par mani vecāki?!) šodien darbs, daudz darba, jo rītā pirmizrāde, bet jūtos mierīga, pavisam mierīga. |