Validation

aizbraukt uz latvijas laukiem ir eksotiskāk nekā uz ārzemēm - tā es domāju vakardien, sēžot autobusā uz tālu latgales pilsētu.
šodien esmu atpakaļ ar K. pilsētas kultūras nama direktora dāvātajām rozā neļķēm, suvenīrkrūzīti un kilogramu gurķu, kā arī patīkamu apziņu sirdī, jo zināma kultūrnešanas misija ir izpildīta. kaut gan visumā redzēt tādu mirstošu pilsētu ir diezgan grūtsirdīgs skats. K. ir īstā vieta, lai rakstītu kādu eksistenciālistisku romānu.

prātoju, vai vēl ir vērts saņemties un aizbraukt uz jūrmalas svētkiem, lai ievērtētu jauno "gauju".

un vēl, izpētīju, kuras divas grāmatas būs nākamās, ko iegādāšos:

http://www.jr.lv/lv/veikals/prece/?shop_id=276143

un

http://www.jr.lv/lv/veikals/prece/?shop_id=275015

protams, ka uz nekādu jūrmalu neaizbraucu, jo nebij iekšā braukt vienai. pat ja satiktu kādu paziņu kompāniju, drošvien justos neērti pievienoties. šodien tāds garastāvoklis. paliku mājā kurnot par lietām, kuras man iet gar degunu. vasara ir jāizmanto pēc iespējas pilnīgāk, pēc iespējas vairāk jānodarbojas ar lietām, kas citos gadalaikos nav pieejamas. bet šogad man kaut kā neveicas ar tām - es pārāk maz esmu svaigā gaisā, es neesmu bijusi sauļoties, daudz citu lietu neesmu...
sagruzījos kaut kā.
nu labi. noskatījos šodien vēlreiz "john cleese on how to irritate people" un "thank you for smoking". laikam jāmēģina savākt bardaks istabā. un jāpabeidz lasīt "making film in contemporary hollywood". vienmēr jāatrod, kā sevi nodarbināt, kad tas, ko patiesi gribētos, neizdodas