Validation

priekšniece vakar aizķērās aiz bruģakmens un nožāvās uz tramvaja sliedēm, iegūstot jauku simetriskas formas caurumu ceļgalā. līdz ar to par spīti viņas darbaholismam un nerimstošajai enerģijai viņa ir norīkota šodien ar visu sašūto ceļgalu sēdēt mājās.
bēdīgi, bet man prieks, jo tas nozīmē tikai to, ka birojā kārtējo reizi esmu viena pati un varu vienā mierā nesteidzīgi darboties, bez stresa un spiediena, jā.

šodien es praksē pārliecinājos par to, ka vienmēr vajag gatavoties uz to ļaunāko. ja tas nenotiek, tad pasaule nudien iemirdzas kā no jauna.
vēl es sapratu, kā sev likt justies laimīgai - katru dienu jānoskatās viena franču filma. tad esmu ar dzīvi apmierināta!