visu dienu nevaru pastrādāt, bet nevis tāpēc, ka negribētos, kā tas ir parasti, bet tāpēc, ka iekšā kaut kāds savāds satraukums. it kā patīkami, it kā ne. visu dienu klausos "my latest novel". domāju par kādu citātu no fransuāzas sagānas "pasmaidot", bet nevaru atcerēties precīzi; savukārt grāmatu esmu aizlaidusi neceļos un baidos, ka tā var arī neatgriezties. stulbi. |