nupat vēlreiz noskatījos bertuluči "sapņotājus". sagribējās vasaru un nedomāt. noreibt no vīna, no vārdiem, no idejām, kas nekad netiks piepildītas, no mūzikas, no acumirklīgas harmonijas un absolūtas saprašanās apziņas. būt ceļā - no viena nenoteikta punkta uz citu, tikpat nenoteiktu. izdzīvot katru brīdi, kas eksistē bez pagātnes un nākotnes. pilnībā. bērnišķā mūžīgās tagadnes sajūtā. atrautībā no realitātes. |
šodien ielūdzu pie sevis ciemos draugus. kā nekā, pirms nepilnas nedēļas ievācos jaunajā dzīvesvietā. pulkstenis ir gandrīz astoņi vakarā un es sēžu viena pati, dzerot karstvīnu. statistika ir šāda (no ielūgtajiem aptuveni 10 - 12): - 4 cilvēki, no kuriem 3/4 pat nav man ļoti tuvi draugi, bet drīzāk paziņas, atnāca jau no rīta puses un kādu brīdi uzkavējās - 1 cilvēks (laba paziņa) piezvanīja un atvainojās, ka netiks, jo darbs un draudzenei dzimšanas diena - apmēram 3 cilvēki (starp tiem 1 ļoti laba draudzene) nav devuši itin nekādu ziņu par sevi - 1 draudzene - slima - vēl 3 vai 4 cilvēki teorētiski plāno ierasties nu ko lai saka - skat. mūziku.
|