Validation

Bet es jau neteicu, ka mākslinieki bija dumji. Es teicu, ka senākos laikos vispārpieņemtie (piemēram, bija laiki, kad pat Ņūtons ticēja alķīmijai) primitīvie, maģiskie priekšstati pasaules uzbūvi un likumsakarībām, kas izpaudās daudzos viņu darbos, tagad neļauj tos darbus uztvert vairāk kā vēsturiskus pieminekļus, Tu tiešām, skatoties uz kārtējo Madonnu ar pielūgsmē sastingušajiem svētajiem, izjūti tās pašas skudriņas, ko cilvēki 17.gs., vai drīzāk, "hmm, neslikta kompozīcija un krāsas, malacis gleznotājs"? Katarse ieraugot kārtējo tusnīgo Budas statuju? Vienīgais, kas uz mani iedarbojas tādā veidā kā sākotnēji paredzēts, ir abstraktā māksla (mūzika, arhitektūra) vai arī cilvēcisko kaislību atspoguļojums.

Un man ir bijušas skudriņas arī no zinātnes.