Chambre avec vue

Recent Entries

5/22/10 06:29 pm

Man, lūdzu, nākamajos Ziemsvētkos pašai savu mūzikas apskatnieku! Beidzot noklausījos "Muse" albumu "The Resistance" (2009) un esmu sajūsmināta. Kāpēc neviens mani nepiespieda izdarīt to agrāk? Exogenesis-symphony veidojums trijās daļās ir tieši tas, kā manām ausīm šonedēļ gauži trūka.
(Aha, man patīk Rahmaņinovs, tāpēc, ļoti ticams, neesmu objektīva.)

5/18/10 12:04 am

Pat tad, ja procesā lamājos kā bocmanis, rezultāts man sagādā apmierinājumu.
Jā, un kad gan nav bijis modē runāt līdzībās?

5/16/10 04:23 pm

Nē, reizēm tiešām prātīgas lietas tajos sieviešžurnālos sagrābstāmas. Neuztveriet otru cilvēku kā jums apsolītu!, 'Ievā' māca diriģents Šišons, un es pievienojos - neuztveriet gan. Vēl vairāk, neuztveriet kā apsolītu pilnīgi neko. Kudiš vieglāk elpot kļūs.

5/15/10 04:48 pm - īsums mēlē iemeties

Es tomēr izlikšos, ka esmu profesionāla, un rakstīšu par spīti, kamēr galva sāks kūpēt un novītīs pirksti.
Es negribu būt mezzo forte vienmēr un visos gadījumos, es gribu būt piano pianissimo un forte fortissimo, un crescendo, un tutti, i dritvaimicīt.

5/6/10 12:02 am

Es zaudēju acu gaismu, pareizāk sakot, mana kreisā acs to zaudē, turklāt tādos apmēros un tik negaidīti, ka jūtos iedzīta stūrī un izmisumā arīdzan. Nu, neko darīt. Kā īstens informācijas sabiedrības homo sapiens metos guglēt iespējamos problēmas risinājumus un saguglēju arī. Par redzes uzlabošanu bez briļļu palīdzības rakstījuši tādi kungi kā V.H. Beitss (pirms simt gadiem, bet pieņemu, ka nelielā fizkultūra, ko viņš piedāvā, will do no harm arī mūsdienu redzokļiem) un M. Norbekovs ("Muļķa pieredze jeb kā atgūt redzi un tikt vaļā no acenēm"). Lūk, muļķa metodikai arī ķeršos klāt. Galu galā vienmēr esmu lepojusies ar apaļām nullītēm - rādi, kuru ķeburu gribi, visus redzu -, bet tagad šitāds aplauziens. Brilles? Lūdzu, ne tagad, vēl ne. Ērglis esmu, ērglis būšu, ērglis mūžam palikšu.

P.S. Man ir paniskas bailes no acu izmeklēšanas procedūrām - tām drausmām, kas bērnībā sekoja milzu prožektora iebliešanai taisni manās vaļā nenoturamajās acēs, visādi dentisti nav stāvējuši ne klāt.

4/25/10 12:05 am - iekšā ir, bet ārā nenāk

Ak, kā man gribētos pukstēt daudz un gari, un plaši, bet, pirmkārt, esmu ieslīgusi dziļā fantāzijas mazspējā un, otrkārt, ce qu’il y a de plus beau et de plus divin dans le cœur de l’homme n’en sort jamais; entre ce qu’on sent et ce qu’on exprime, il y a la même différence qu’entre l’âme humaine et les vingt-quatre lettres de l’alphabet. Šo vārdkopu man piesūtīja francūža kungs un drīz pēc tam izmetās no tiešsaistes saziņas programmas, līdz ar to noskaidrot autoru man neizdevās, pardon. Bet doma skaidra.

Starp citu - ja man katrā ziņā jāfano par kādu no multimediju websaitu stilā ieturētajiem bērnu-jauniešu-pieaugušo literatūras mutantiem, tad lai tās ir Kolinsas "Bada spēles". Patika.

4/4/10 03:00 pm



Aina aiz loga priecē. Galu galā gaismā mēs visi izskatoties labāk.
Priecīgas Lieldienas!

3/23/10 09:54 pm

Tikai pāris lietu.
Pirmā - kad dalīja izlēmību, manis nebija mājās. Vai varbūt tai vienkārši nepietika vietas šūpulī, kas jau bija piebāzts ar paranoju, hiperaktīvu metabolismu un patoloģisku plānošanas mīlestību.
Otrā - esmu pievienojusies sadistu pulciņam "Maigumiņš", proti, apņēmusies vasaru sagaidīt labākā fiziskajā kondīcijā. Būs forši.
Nu, un lai tad iet trešā lieta ar' - man patīk Guna Leiškalne. Patikusi ir vienmēr (jau kur tie gadi), bet šodien, lapojot jaunāko "Klubu", kā reiz atšķīrās viņas sleja par attiecību ķēpām socioloģiskā skatījumā un atgādināja manu vidusskolas es-arī-tāda-varētu-būt sarakstu. Protams, nebiju tik naiva, lai lolotu cerības kādu rītu mistiski pārvērsties Latvijas Ketrīnā Zetā-Džonsā, hehe, bet gaumīga pašapziņa, piemīlīga ģimene un doktorantūra man šķita visnotaļ sasniedzami mērķi. Joprojām šķiet.

3/5/10 02:56 pm

Pēdējās divas nedēļas esmu jutusies kā Dormeo matracis - ne ciets, ne mīksts. Visticamāk, mana persona tā arī svaidītos starp 'jā' un 'nē', ja ne šā rīta zvans pie durvīm (shit hit the fan again). Krustcelēs sāk kļūt pārāk šauri un kādam beidzot jāuzsāk kustība vienā vai otrā virzienā. Mans starts, labie ļaudis!

2/26/10 02:33 pm

Lūdzu, lūdzu, LŪDZU, kaut izdotos! Nu lūdzu. Ļoti lūdzu. Turēšu visus iespējamos īkšķus, zelta zivtiņu īkšķus ieskaitot, par izdošanos. Būšu jauka un pūkaina, un saulaina, un līksma, tikai lūdzu, lai viss iet no rokas. Tas ir tik svarīgi, šoreiz pat svarīgāk nekā svarīgi; tas ir neatliekami, tas ir izšķiroši. Jeibogu, esmu gatava rāpot ap baznīcu kā vecmamma ar draudzenēm eksāmenu laikā (vai pusnaktī iet krustcelēs griezties trīsreiz ap kreiso padusi pret sauli), lai tikai tā sasodītā pasaule sadotos rokās, kad man viņu vienreiz pa simt gadiem vajag, un viss izdotos.
Powered by Sviesta Ciba