"Kādā aukstā ziemas vakarā atgriezos mājās no pastaigas un pamanīju, ka manas vientuļnieka mītnes durvis un logi virinās vējā. Aiziedams es tos biju kārtīgi aizdarījis, taču salts vējš bija atrāvis vaļā logus, izskrējis cauri istabai un izkaisījis papīrus pa visu istabu. Tad nu es steidzu aizvērt logus un durvis, iededzu gaismu, uzlasīju lapas un kārtīgi saliku tās uz rakstāmgalda. Pēc īsa brīža iekurināju kamīnu, un visai drīz istaba pildījās ar patīkamu siltumu. Reizumis arī cilvēku drūzmā jūtamies noguruši, iztukšoti un vientuļi. Mums salst. Mēs vēlamies noslēgties, lai pabūtu vienatnē un atkal sasildītos, kā to darīju es, kad aizvēru logus un apsēdos pie kamīna, pasargāts no drēgnuma un aukstā vēja. Mūsu sirds ir kā logi uz ārpasauli, un reizēm vējš iebrāžas pa tiem iekšā un rada mūsos jucekli. Ir tādi cilvēki, kas atstāj logus atvērtus visu laiku, ļaujot svešiem skatiem un skaņām no ārpasaules dziļi ielauzties, izraisīt skumjas un nemieru. Mēs jūtamies vientuļi, mums salst un ir bail. Vai esat kādreiz skatījušies nejēdzīgu raidījumi, nespēdami to izslēgt? Kāpēc mokāt sevi? Skatoties sliktu raidījumu, mēs ar to identificējamies. Mēs esam tādi, kādi jūtamies un ko sevī uzņemam. Ja lūkojamies uz sniegiem klātu kalna virsotni, esam pats kalns. Mēs varam būt jebkas, tāpēc nevajadzētu skatīties negatīvisma pilnus raidījumus. Tie uztrauc un novārdzina mūs, liek ciešāk sažņaugt dūres. Mēs esam pārāk pieļāvīgi un gatavi skatīties visu, ko piedāvā, esam pārāk slinki vai noguruši, lai sāktu dzīvot jaunu dzīvi. Mēs skatāmies drazu, ļaudami kādam mūs vadīt, veidot un iznīcināt. Šādi aizmirstoties, mēs ieliekam savu likteni to rokās, kuri neveic savu darbu atbildīgi. Ir skaidri jāapzinās, kādas programmas nodara ļaunumu mūsu nervu sistēmai, prātam un sirdij un kādas mums nāk par labu. Saprotams, ka runa nav tikai par medijiem. Cik daudz visapkārt ir mūsu un citu cilvēku kārdinājumu! Cik reižu vienā un tai pašā dienā mēs apmaldāmies un pazūdam tajos! Ir jāuzmanās, lai pasargātu sevi. Neuzskatu, ka vajadzētu pavisam "aizvērt visus logus", jo ārpasaulē taču ir tik daudz brīnumainā. Mēs varam atvērt logus šīm brīnumainajām parādībām, taču mums jāuzlūko tās ar izpratni. Sēžot pie tīra un steidzīga strauta, baudot skaistu mūziku vai lielisku filmu, mums tomēr nevadzētu pilnībā iegrimt tajos. Mūsu apziņai ir jābūt modrai. Strauts kļūs tīrāks, mūzika - harmoniskāka, filmas veidotāja dvēsele - skaidri apjaušama." 

 Thičs Nhats Hanhs "Ik solī ir miers"