"Imanta ir iekārtojusies žāklītī starp vilciena un tramvaja sliedēm. Izkāpjot no tramvaja, mēs nokļūstam vidē, kur ir plašums, tramvajs, augstas jaunceltnes, «Lidl» lielveikals. «Kā ārzemēs,» es nodomāju. Sekojot Anniņmuižas bulvārim, dodamies Imantas dzelzceļa stacijas virzienā. Nokļūstot Jūrmalas gatvē, ainavā izceļas Annas Līvas Traumanes un Harija Vucena vides mākslas darbs «Zilais miglas vāls», kas veidots Latvijas laikmetīgās mākslas centra mākslas programmai «Kopā». Mēs to apstaigājam, uzkāpjam uz tā, apspriežam, cik programma «Kopā» bija foršs un vajadzīgs projekts, un, cerams, kas līdzīgs notiks vēl, un dodamies tālāk cauri mežam līdz gājēju un veloceliņam, kas gar dzelzceļa sliedēm stiepjas līdz pat Jūrmalai. Gar ceļu izvietojies sporta centrs, jaunais dzīvojamo ēku projekts «Akācijas» un šobrīd slēgts mini zoodārzs."
Liene Pavlovska
https://www.fold.lv/2022/11/ar-vienu-vi
"Es, ziniet, esmu tāds kā Sarkandaugavas vai Čiekurkalna tipa cilvēks. Visi tie Pārdaugavas tālie dzīvojamie rajoni man ir galīgi sveši un nepazīstami. Cilvēkus tur nost sitot, pedofili staigājot, hakeri dzīvojot – lūk, tāda propaganda pa maniem Sarkandaugavas kanāliem staro ārā. Ne tur pussabrukušu koka šķūnīšu, ne vecu kapu vai bezpajumtnieku pilsētiņu. Viens betons un veikali. Vairāk par divām reizēm savā mūžā Imantā neesmu bijis. Ko man tur meklēt? Problēmas? Nē, paldies, labais ser. Problēmu man pietiek.
Lūk, tā arī dzīvoju, Imantu negribēdams, līdz padzirdēju, ka tur esot kaut kādi leģendāri mēra kapi. Kopš tā brīža Imanta kļuva par manu mīļāko Rīgas rajonu. Izcila vieta. Skaisti betona nami, veloceliņš, smaidīgi cilvēki, lieli veikali ar visplašāko izvēli. Nevis kā pie mums Sarkandaugavā – divas bodes, pussabrukuši nami, kuros kāpnes godīgiem cilvēkiem uz galvas krīt, Tvaika iela, pa kuru allaž siro, ziniet, visnotaļ interesantas un “mākslinieciskas” personības, un vēl šitā osta vai kas, kur cauras dienas ogles ber vagonos un smirdina. (..)
Kad pa Jūrmalas gatvi iebraucu Imantā, man no sajūsmas aizcērtas elpa. Tavu plašu ielu! Krustojumā ar Kurzemes prospektu vispār atplešu muti – tik dzīvu un skaistu satiksmi redzējis vēl neesmu. Kārojas jau uzreiz griezt iekšā prospektā, lai dotos uz pieticīgo Imantas tirgu, kur pasniedzot par Bolderājas kebabu krietni labāko Imantas kebabu, tomēr pienākums ir pienākums – mēra kapiem priekšroka.
Virzos tālāk pa Jūrmalas gatvi. Iebraucu kaut kādā gājēju mežā. Elpa atkal aizraujas no tā, kāda tur tīrība un kārtība. Cilvēki bariem vien staigā, elpo gaisu, pēta putnus, vāveres. Nekur nemana atkritumu kaudzes, nekur nav pudeļu vai papīru. Pavasara idille, goda vārds."
Rolands Virks
https://www.tvnet.lv/7220224/kapu-detek
Liene Pavlovska
https://www.fold.lv/2022/11/ar-vienu-vi
"Es, ziniet, esmu tāds kā Sarkandaugavas vai Čiekurkalna tipa cilvēks. Visi tie Pārdaugavas tālie dzīvojamie rajoni man ir galīgi sveši un nepazīstami. Cilvēkus tur nost sitot, pedofili staigājot, hakeri dzīvojot – lūk, tāda propaganda pa maniem Sarkandaugavas kanāliem staro ārā. Ne tur pussabrukušu koka šķūnīšu, ne vecu kapu vai bezpajumtnieku pilsētiņu. Viens betons un veikali. Vairāk par divām reizēm savā mūžā Imantā neesmu bijis. Ko man tur meklēt? Problēmas? Nē, paldies, labais ser. Problēmu man pietiek.
Lūk, tā arī dzīvoju, Imantu negribēdams, līdz padzirdēju, ka tur esot kaut kādi leģendāri mēra kapi. Kopš tā brīža Imanta kļuva par manu mīļāko Rīgas rajonu. Izcila vieta. Skaisti betona nami, veloceliņš, smaidīgi cilvēki, lieli veikali ar visplašāko izvēli. Nevis kā pie mums Sarkandaugavā – divas bodes, pussabrukuši nami, kuros kāpnes godīgiem cilvēkiem uz galvas krīt, Tvaika iela, pa kuru allaž siro, ziniet, visnotaļ interesantas un “mākslinieciskas” personības, un vēl šitā osta vai kas, kur cauras dienas ogles ber vagonos un smirdina. (..)
Kad pa Jūrmalas gatvi iebraucu Imantā, man no sajūsmas aizcērtas elpa. Tavu plašu ielu! Krustojumā ar Kurzemes prospektu vispār atplešu muti – tik dzīvu un skaistu satiksmi redzējis vēl neesmu. Kārojas jau uzreiz griezt iekšā prospektā, lai dotos uz pieticīgo Imantas tirgu, kur pasniedzot par Bolderājas kebabu krietni labāko Imantas kebabu, tomēr pienākums ir pienākums – mēra kapiem priekšroka.
Virzos tālāk pa Jūrmalas gatvi. Iebraucu kaut kādā gājēju mežā. Elpa atkal aizraujas no tā, kāda tur tīrība un kārtība. Cilvēki bariem vien staigā, elpo gaisu, pēta putnus, vāveres. Nekur nemana atkritumu kaudzes, nekur nav pudeļu vai papīru. Pavasara idille, goda vārds."
Rolands Virks
https://www.tvnet.lv/7220224/kapu-detek
2 comments | Leave a comment