Augustā sarunas ar vairākiem imantniekiem paplašināja skatu uz šo man tik svešo pilsētas daļu, var teikt satuvināja ar to. Tā nu sanācis, ka jau pusgadu tur strādāju, bet šaubos, vai Imanta kaut kad kļūs par manu patieso dzīvesvietu, pat ja tur dzīvo daudz radošu cilvēku, tai skaitā kāda dzejniece, lietuviešu un grieķu valodas tulkotāja. Nesen, kad nejauši satikāmies tramvajā, viņa izmeta joku: senāk skolās obligāta bija latīņu un sengrieķu valoda, bet tagad... lai mācās programmēšanu! Tā esot tikpat sarežģīta kā senās valodas, turklāt mūsdienās daudz noderīgāka. Bet vai programmēšanas valodas palīdzēs saprast civilizācijas un kultūras vēsturi? ( šī vakara šūpuļdziesma )