Par virzību uz gaismu daudz runājis ir Platons. Bet tam īsti nav sakara ar garīgo prakšu t.s. "apskaidrību". Bet varbūt tomēr ir? Manā izpratnē gaisma ir atbrīvošanās no maldiem un nezināšanas. Arī morāles likumi un sirdsapziņa.

Ir cilvēki, kam jūk labā un kreisā pusei vai citas it kā elementāras lietas. Tieši tāpat man jūk, vai īkšķa pusē atrodas spieķa kauls vai elkoņkauls, lasu par tiem jau trešo reizi, bet nespēju iegaumēt. Toties es labi atceros visādus citus it kā nevajadzīgus sīkumus, piemēram, skatoties uz cilvēku rokām, tagad acīs vienmēr iekritīs īlenveida izaugums. Tāpat arī nav grūti atcerēties visādas rieviņas, ierobus un bedrītes. Manam prātam nav nekāda funkcionāla pielietojuma.