Protams, kad esi viens pats, nauda nav tik nepieciešama. Vari pievienoties kādai kopienai, dzīvot mežā vai kalnos un pamazām raisīties vaļā no samsāras rata.

Varbūt gada laikā esmu kļuvusi materiālistiskāka un vairāk domāju par naudu. Par to jau brīdināja Taro kārtis, ka materiālais nav viss, jo zūdošs ("krājiet mantas debesīs?") Sakārtota dzīve un astoņu stundu darbs vairs nebiedē. Kādreiz es necietu plānošanu, tagad esmu gandrīz plānošanas fanāts. Vai tas ir slikti? Protams, retoriski vaicāt. Tāpat kā ar daudzajām brīvībām. Zaudē vienu brīvību, iegūsti citu. Zaudē kādu dzīvesveidu, iegūsti citu. Tāpēc man ir interesanti paskatīties, kas notiks tālāk. Un kā vārdā pieņemu lēmumus, kas veidos turpmāko dzīvi.

Jā, es joprojām nezinu, kas mani programmē. Un atkal pretruna par brīvo gribu. To arī neviens nepateiks, vai esmu tikai bandinieks, kuru upurēs pavisam drīz.