Daļēji, jo man bija cerība atšķirībā no varoņa filmā.
Filmā daudz brutālāk, jo cilvēks tiešām bruka kopā. Un ego tas ir smagi. Tas atgādināja slimo vecmāmiņu drīzāk, kad slimnīcā viņa mani gandrīz vairs neatpazina un beigās grūti parunāt, arī lielas sāpes. Un rehabilitācijas kursu par gerantoloģiju. Bet nu filma ir par ko citu, vismaz režisors teica, ka ļoti personīga, jo tapusi pēc sarunām ar sievu. Bet nu 6D ir citādāk.