Es domāju, ka tādas ilūzijas ir tikai jaunībā. Ar laiku cilvēks vēro, lasa, tā reflektējot par nelielās devās, var nonākt pie secinājuma par resursu nepietiekamību. Lai gan Ziemeļvalstīs tomēr izdevies panākt, ka nevienlīdzības plaisa nav nemaz tik liela. Un vai turīgo valstu pārticības cena vienmēr ir uz nabadzīgo bijušo koloniju rēķina?