| destiny |
[1. Maijs 2011|23:16] |
Tomēr reizē tik sāpigi
Jo nav |
|
|
| destiny |
[1. Maijs 2011|23:15] |
|
Cik jauki domās atgriezties pie viņa.. Gaidīt, cerēt, mēģināt atcerēties detaļas |
|
|
| fuck |
[30. Apr 2011|14:50] |
Kas ar mani nav, ka man nav draugu?
Ok, es saprotu, ka esmu nenormāli izvēlīga uz draugiem un gribās tikai tādus, ar kuriem ir tas 100% conections, bet vai tad tiešām tādu cilvēku ir tik maz?
Un kā lai iegūst to enerģiju runāt ar cilvēkiem lielās kompānijās? |
|
|
| destiny |
[26. Apr 2011|23:18] |
|
Ne tikai viņš, bet doma par viņu.. Ahh, kā esmu nobriedusi kaut kam tādam. (Vai tikai man tā liekas?) Jāatrod laiks sev un mieram. Un mīlestībai, kaut nu! |
|
|
| lovegame |
[20. Mar 2011|14:53] |
|
Šķiet, ka doubts ir beidzies. Cerams. Esmu izlēmusi ļauties, jeb es vienkārši ļaujos. |
|
|
| lovegame |
[9. Mar 2011|20:54] |
Mani atkal māc šaubas.
Viņā ir ļoti daudz kā, bet dažas svarīgākās `man` lietas nav uz 100%, kas baigi kož acīs. Un, ja viņš būtu ļoti glīts, tas diezgan daudz varētu atlīdzināt, bet tā nav.
Grūti.
Doubt |
|
|
| lovegame |
[24. Feb 2011|21:56] |
Jā, jā, jā, atkal es rakstu tikai par mīlestību.
Bet šoreiz tas ir savādāk, joo.. Šoreiz kaut kas patiešām notiek. I mean, ne tikai manā galvā.
Lai vai kā, gribēju iemest, ka ar katru dienu arvien vairāk man patīk tas, ka viņš ir. Un viņš pats. |
|
|
| lovegame |
[20. Feb 2011|21:25] |
Šie nesatikšanās brīži ir grūti. Bet tikai tajos es varu padomāt.
Un šķiet, ka esmu izlēmusi - let it go. Tādā ziņā, ka es gribu, lai notiek tas, kas notiek.
Kāpēc man vispār bail no mīlēšanas? |
|
|
| lovegame |
[20. Feb 2011|18:01] |
Un es varētu teikt: `Tad es arī.`
Bet tas būtu tik romantiski, mīļi, sirsnīgi.. Kaut kā tā.
Iespējams, pat tik ļoti, ka arī viņš nobītos.
Un man būtu grūti pateikt, es to daru viņa dēļ vai sevis. Vai es vispār kāda dēļ kaut ko kādreiz esmu darījusi?
Ahh, man bail, kaut vai pat nav no kā īsti baidīties.
Vienkārši - let it go.
Kaut tas būtu tik viegli. |
|
|
| _ |
[18. Feb 2011|20:21] |
Kāpēc pēkšņi es jūtos it kā viss, ko darītu ir nožēlojami?
Ko man darīt, ja tā ir? |
|
|
| love |
[29. Jan 2011|19:53] |
Baigi domāju, kā atriebties viņam, bet tagad tikai vēl vairāk gribu viņu.
Kāpēc man tā neveicās? |
|
|
| ... |
[23. Jan 2011|22:44] |
BĻEĢ ES ESMU KINDA IEMĪLĒJUSIES VIŅĀ
Stulbā, izmisusī, vientuļā, kaut-kas-pietrūkstošā, ES.
ARGHHHHHHHHHH. It kā mana dzīve jau tā pat nebūtu sarežģīta tagad
Bet varbūt tas novērsīs domas? Būs pirms miedziņa vieglāk aizmigt domājot par neverending love u.t.t. |
|
|
| ... |
[22. Jan 2011|18:15] |
Oh, my life is so fucked up.
Kāpēc es nemāku samierināties ar dzīvi un realitāti?
Es daru tik daudz, lai nedomātu, es domāju tik daudz, lai nejustu, daru, lai nejustu, bet galu galā - vienmēr kaut kas pietrūkst.
Un kaut vai tas būtu viņš. Vismaz viņš ir cilvēks, vismaz viņš ir silts.°
Ak jel, šogad ar katru dienu es jūtos arvien sapistāka. Tā, ka vēl vairāk ir nesakārtotības. Noteikti, ka tas ir labāk par apmierinātu dzīvošanu, kas nav pareizā dzīvošana - tāda, kādu es negribu. Bet es arī tik ļoti nesaprotu - KĀ ES GRIBU? Un - kā vajag? |
|
|
| .. |
[4. Jan 2011|03:58] |
Kāpēc man vienu reizi nevarētu būt kāds normāls draugs? Tāds, kura dzīve nav sapista.
Bet vai tam nevajadzētu nozīmēt, ka tas cilvēks būtu naivs un viņa dzīve būtu pasaka, kurā nerēķinās ar realitāti? |
|
|
| .. |
[4. Jan 2011|03:54] |
Šķiet, ka Viņa pāris lietas ir sapratusi ātrāk. Patīk, ka not-caring viņai šķiet pavisam usual. Vieglāk man pie tā pierast.
Protams, ir šis tas, kas man ir, bet viņai trūkst.. |
|
|
| hm |
[3. Jan 2011|01:16] |
|
Protams, ar Viņu neko nevar paredzēt, bet tomēr der atcerēties, ka pēc šī un nākošā gada Viņa pārcelsies uz Rīgu. Ja nedabūšu sev labāku draugu, jārēķinās, ka man šeit ir vismazāk ko darīt. Latvijā.. Vēl jāpadomā, bet Šeit tiešām nē. |
|
|
| eh |
[3. Jan 2011|00:49] |
Atkal esmu pazaudējusi vienu draudzeni.. Bet šeit vienmēr kaut kas nav bijis tīrs.
Tagad man ir bail, ka pazaudēšu arī Viņu. Sātanisms mūs tur kopā, un šoreiz mazliet ilgāk kā citas reizes. Divi kopā sagaidīti Jaunie gadi. Bet joprojām. Brīžiem domājam pavisam citos virzienos.. |
|
|
| .. |
[2. Jan 2011|16:47] |
|
Zinu, ka visu mūžu cīnīšos starp to, kas gribu būt, un starp to, kas esmu. |
|
|
| |
[2. Jan 2011|00:55] |
Kaut kādas morālās paģiras neatstājas jau pāris dienas.. Vai nedēļas? Laiks skrien ātri, bet nekas nemainās.
Bet kāda jēga pārdzīvot, justies vainīgai, bēdāties, vispār domāt par kaut ko, ja neko tā pat es nevarēšu mainīt? Dažreiz aizmirsu to atcerēties.
Vai tad jūs jau neesat sapratuši, ka visa šī dzīve ir viena liela, kārtīgi neizplānota spēle?
Vai pēdējā laikā es domāju par daudz, vai kas ar mani ir.. Tas varbūt dēļ vienas draudzenes, kura nekad iepriekš nebija redzējusi mani Tādu. Lai gan nešķiet, ka tas būtu slikti. Cilvēki pēdējā laikā izturas tik sasodīti jocīgi, ka nesaprotu - viņiem kaut kas nepatīk, kaut kas patīk vai vienkārši vienalga. Kā man.
Reāli jūtu, ka man ir ko teikt, bet.. Jā. Man tagad vajag atkal jaunu puisi, šis jau apnicis. Esmu jau noskatījusi, bet neesmu pārliecināta, ka man izdosies. Vienkārsi sexxxxe, kaut kas ļoti līdzīgs tam, kuru palaidu garām, tikai būtībā vēl labāks, jo ļauns (vairāk kopīga). Tikai viens bet... Nav man to draugu tādu, ka varētu ar viņu sapazīties, kur vēl ballēties, lai dabūtu to, ko man vajag.
Jā, un cilvēki pareizi saka, ka man nav dvēseles. Jūtu, ka man patiešām nav. Kāda starpība? Labāk man. |
|
|
| .. |
[1. Jan 2011|23:03] |
Seems like love no longer can turn me on
Mjā, un mēs pārgulējām (kāds brīnums). Kaut kas pietrūka, bet ko var gribēt...... |
|
|