Ārpus cenzūras būra

Cilvēks. Apbrīnojama radība. Mēs paši sevi uzskatam par radības kroni. Bet kāpēc? Jo mums redz esot sniegta dāvana - saprāts? Bet vai citiem dzīvniekiem viņa nav? Mēs varam domāt. Bet vai tad citi dzīvnieki nevar? Kad vilki medī barā, vaitad viņi neaplenc savus upurus? Vaitad viņi nedomā, kā uzbrukt? Man šķiet, ka domā gan. Kāpēc mēs esam labāki? Mēs esam spējīgi izvēlēties? Mums ir dota izvēles brīvība. Bet vai tā ir? Ne vienmēr mēs zinam, ko mēs gribam. Līdz ar to mēs ne vienmēr spējam izdarīt izvēli. Nemaz nerunājot par pareizo izvēli. Tātad, ja mēs nezinam, ko gribam, mēs nespējam izdarīt izvēli. Mēs sastingstam izvēles priekšā, jo nezinam atbildi, nezinam pareizo ceļu. "Neizlēmība mūs var iedzīt postā, tādēļ ir jāizdara izvēle, pat ja neesam pārliecināti par tās pareizumu," aptuveni tā reiz ir teicis Kārlis Ulmanis. Un jāatzīst, ka viņam ir taisnība. Nespēja izvēlēties, novilcina lēmuma pieņemšanu. Tas kavē visu. Bet kā lai zin, ko izvēlēties? Pa kuru ceļu, lai iet? Ir ceļi, kas ved tikai vienā virzienā. Un tādā dzīves krustojumā kļūdīties negribās.

Izdariet izvēli! Ja paveicas - pareizo...