Dec. 12th, 2008

Emocijas vs Saprāts

Jādomā ar vēsu prātu. No vienas puses gribās iet, skriet, darīt. Bet otrā pusē stāv saprāts un saka, ka to nevajag darīt, varot slikti beigties. Šeit tāds kā neliels iekšējais dialogs:
Connecting...
Conversation enabled.
Emocijas (E) - Bet ļoti gribās!
Saprāts (S) - Nevajag! Tas var kaitēt. Tas var pazudināt visu, ko esi atguvis.
E - Bet ir pierādīts, ka pozitīvās emocijas atstāj labu iespaidu.
S - Mhm, bet ja neizdosies sasnieg cerēto emociju virsotni? Kas tad?
E - Emmm....
S - Tad būsim pie sagrautas ēkas, kura turklāt būs iztukšota. Rezultāts - kolapse.
E - I give up.
Connection terminated by Saprāts.

Tā lūk notiek, kad visu ņem racionāli. Tiek iegūts drošs, bet ne maksimāls labums.
Post Scriptum. Gadījumā ja uzvar emocijas, pastāv iespēja iegūt maksimālo labumu. BET tā ir tikai iespēja.

Dec. 9th, 2008

I'm still kicking!

Es saņemos! Zinu, ka spēju. Zinu, ka man pietiek spēka. Esmu pārliecināts, ka varu, tāpēc ceļos un daru! Visiem uznāk atslābuma mirkļi. Paldies Dievam, man viņi ātri pazūd! Jipii-kaa-jeej! Esmu gatavs jaunām uzvarām. Es turpināšu savu attīstību, savu virzību uz augšu! Lai Saule vienmēr gaismo manu ceļu!

Rokas nolaižas

Dažreiz rokas nolaižas. Neko negribās. Ir iestājies apnikums. Kā atgūt spēku, degsmi, veselību? Vai runāju par sevi vai par ekonomiku? Nezinu, laikam par abiem. Vai būtu iespējams, ka valsts stāvoklis tieši ietekmē tās pilsoņu stāvokli? Gribās celties un velties. Tas atgādina vārdus:"..Un celšos es pret Sauli.." Bet ko darīt, ja ir apmācies? Viegli nav. Neviens jau nav teicis, ka būs. Bet tomēr varēja būt arī labāk. Kaut gan vienmēr jau var. Viss uzlabosies, atlabs. Jautājums tikai - pēc cik ilga laika?

Nu ko, vai esi lasījis, ko vēl vispārinātāku? xD

Jun. 30th, 2008

Paaudze, kuru uzaudzinājušas sievietes

Paaudze, kuru uzaidzinājuša sievietes. Šie vārdi man ir iespiedušies atmiņā no grāmatas "Fight Club" jeb "Cīņas Klubs". Un šodien par šo tēmu man sāka rasties lielās pārdomas.

Patiesībā šī frāze ir pilnībā attiecināma uz mūsdienu vīriešiem. Bieži vien viņi ir garā vāji un fiziski pielīdzināmi lupatām. Vai arī ļoti izteikta ir vai nu fiziskā vai nu intelektuālā attīstība. Un tomēr vairums ir rīkoties nespējīgi. Ar to es domāju nevis fizkisku nespēju kaut ko paveikt, kaut gan tā arī parādās, bet gan nespēju patstāvīgi dzīvot, neprasot citiem padomus kā dzīvot. Kādēļ vispār mēs nonācām šādā situācijā? Manuprāt, tās bija karu sekas. Stiprie un spējīgie tika vai nu iesaukti armijā vai arī, klausot savai vīrieša sirdsbalsij , iestājās labprātīgi, jo tas bija viņu pienākums. Aizgāja labākie un mājas palika tie, kuri nespāja dienēt vai baidījās. Jebkurā gadījumā kara laukos palika labākie. Un tie, kam tomēr izdevās pārnākt, bija gan fiziski, gan garīgi sakropļoti un vairs nebija tie staltie un spēcīgie tēli, kuri dziedādami bija aizgājuši. Tā rezultātā pieauga sieviešu ietekme gan ikdienā, gan ģimenes dzīvē. Protams, tas nav nekas slikts, tomēr, lai uzaudzinātu kārtīgu vīru, pat vislabākā māte nespēs paveikt to, kas ir jāveic kārtīgam tēvam. Jāpiezīmē arī tas, ka mūsdienās trūkst kārtīga vīriešu parauga. Vieni ir fiziki uztrenēti "kačoki", bet tiek radīts iespaids, ka viņi to tik vien māk, kā trenēties un kauties. Tad, protams, vēl ir inteliģenti, kuri to vin zin kā domāt, bet kad kaut kas jādara, tad tāds čiks vien ir. Vai arī tie "vīrieši", kuri mīl citus "vīriešus". Un nedrīkst aizmirst arī tos, kuriem bikses velkās pa zemi un kuri runā vienkāršos, nepaplašinātos teikumos, kuri turklāt sastāv no vieniem vienīgiem lamuvārdiem. Jaunajiem pietrūkst tā idealizētā tēla, kuru patiesībā var sasniegt, kurš būtu gan fiziki, gan garīgi spēcīgs, turklāt pieklājīgs un komunikabls. Šīs pēdējās īpašības es pieminu tieši tādēļ, ka mūsdienu izklaides iespējās tiek piedāvāti varoņi un tēli, kuri ir spēcīgi gan fiziski, gan garīgi, tomēr ir nepieklājīgi un nekomunikabli, kas, manuprāt, kārtīgam vīram nav pieņemami. Lai nu kā, es ceru, ka ar laiku šie tēli atkal kļūs īsti un ikdienā sastopami.

Jun. 7th, 2008

Izvēle

Cilvēks. Apbrīnojama radība. Mēs paši sevi uzskatam par radības kroni. Bet kāpēc? Jo mums redz esot sniegta dāvana - saprāts? Bet vai citiem dzīvniekiem viņa nav? Mēs varam domāt. Bet vai tad citi dzīvnieki nevar? Kad vilki medī barā, vaitad viņi neaplenc savus upurus? Vaitad viņi nedomā, kā uzbrukt? Man šķiet, ka domā gan. Kāpēc mēs esam labāki? Mēs esam spējīgi izvēlēties? Mums ir dota izvēles brīvība. Bet vai tā ir? Ne vienmēr mēs zinam, ko mēs gribam. Līdz ar to mēs ne vienmēr spējam izdarīt izvēli. Nemaz nerunājot par pareizo izvēli. Tātad, ja mēs nezinam, ko gribam, mēs nespējam izdarīt izvēli. Mēs sastingstam izvēles priekšā, jo nezinam atbildi, nezinam pareizo ceļu. "Neizlēmība mūs var iedzīt postā, tādēļ ir jāizdara izvēle, pat ja neesam pārliecināti par tās pareizumu," aptuveni tā reiz ir teicis Kārlis Ulmanis. Un jāatzīst, ka viņam ir taisnība. Nespēja izvēlēties, novilcina lēmuma pieņemšanu. Tas kavē visu. Bet kā lai zin, ko izvēlēties? Pa kuru ceļu, lai iet? Ir ceļi, kas ved tikai vienā virzienā. Un tādā dzīves krustojumā kļūdīties negribās.

Izdariet izvēli! Ja paveicas - pareizo...

Jun. 2nd, 2008

Nu ko. Vēl viens eksāmens aiz muguras. Kā bija? Nez, nemaz neprasi. Tagad baigais miers. Atslābums. Virs Rīgas spīd vasaras saule. Neticās, ka jau otrais jūnijs. Kā tas laiks skrien... Šķiet, ka tikai vakar es vel bridu caur ziemas (ja to vispār var nosaukt par ziemu) dubļiem. Pēdējā laikā rodas dīvainas vēlmes. Nesen šausmīgi gribējās skaldīt. Nu nevis konkrētu personu, bet malku. =D Bet tagad ir vel trakāk - gribas izdarīt kaut ko labu, jauku. Dīvaini. Paldies Dievam esmu spējis apvaldīt šo neizprotamo vēlmi. Lai nu kā - laiciņš šodien foršs, tikai žēl, ka nav īsti ar ko iziet laukā. =/ Ahh... whatever. Miers.

P.SS. Uzdod sev jautājumu - vai Tavā dzīvē nav pārāk daudz trokšņu?

May. 28th, 2008

Slikts garīgais. Izgāzts eksāmens. Stresiņš nospēlēja savu lomu. Pat domāt negribās. Neko darīt. Šodien vel par to var gaudot, bet rīt tas jāizmirst un jācenšas uz nākamajiem. Tāda dzīve, neko darīt. Nu kā šitā varēja noiet greizi... Jāiet ārā. Kaut kur... Jāizliek sevi.

Feb. 13th, 2008

Šodien izlasīju kārtējo satraucošo vēsti - Zviedrijā, kādā pilsētā arābu imigranti šāvuši uz divām meitenēm (15 un 16 gadi), kad tās grasījušās ziņot par viņiem policijā.

Tas, manuprāt, ir pilnīgs murgs! Un vel arī tas, ka Amerikā 2050. gadā baltādainie būs minoritāte. Traki, traki... Vai tā ir kaut kāda lielā tautu staigāšana, vai kas ir par lietu? Nu labi, ko nu par to. Mums pašiem problēmu vairāk nekā sajēgas...

May. 4th, 2007

Vai tas ir beigu sākums?

Šorīt delfos izlasīju kādu Krievijas paziņojumu. "Krievijai pēc tam, kad tā iesaldējusi savu dalību Līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (CFE), ir tiesības pārvietot savu karaspēku savā teritorijā, iepriekš nebrīdinot partnerus Rietumos, aģentūra "Interfax" citē Krievijas pirmā vicepremjera Sergeja Ivanova teikto. "Mēs izsludinājām moratoriju, un mēs nevienu neinformēsim par karaspēka kustību mūsu pašu teritorijā," teica Ivanovs, ko uzskata par iespējamo Vladimira Putina pēcteci prezidenta amatā" (..) "Līgums stingri ierobežo tanku, sauszemes karaspēka un cita konvencionālā bruņojuma izvietošanu NATO dalībvalstīs un 1990.gadā vēl pastāvējušā Varšavas bloka valstu teritorijās." Tātad viņi var bīdīt savus tankus šurpu-turpu nevienam par to nestāstot. Laiks rādīs, kas notiks tālāk. Bet, ja viss turpināsies šadā garā, nekas labs tas nebūs...

Apr. 25th, 2007

Vai Milda izskatās pēc Everesta?

Vai Milda izskatās pēc Everesta? Aptuveni tāds jautājums rodas uzzinot par to, ka divi jaunekļi no Norvēģijas centušies uzrāpties Brīvības piemineklī. Jauniešus apturējusi policija, kura esot viņus situsi ar stekiem. Jaunieši tagad ir sašutumā, ka policija esot tik vardarbīgi izrīkojusies. Gala rezultātā, viņi tika cauri samasājot 50 Ls sodu. Man rodas jautājums - pie joda, cik ilgi vel mēs pieļausim šādu ārzemnieku visatļautību?! Vai tiešām valdība nevar nodrošināt kārtību pašā pilsētas centrā? Vai vismaz piespriest pienācīgu sodu tiem lopiem (savadāk viņus nevaru nosaukt), kas apgāna mums tik svarīgus simbolus?

Apr. 19th, 2007

Kas un kā?

Nu tad tā. Šeit esmu pazīstams vai arī tikšu atpazīts kā Dobermanis. Šeit es taisos rakstīt par visu, kas uz sirds un traki laužas ārā. Nemaz neceriet, nekas no tā, ko šeit lasīsiet, nebūs objektīvs. Vispār uzskatu, ka tāda lieta kā objektivitāte - nepastāv. Bet tagad man jādodas tālāk. Kad būs kāds apskaidrības mirklis - taps jauns ieraksts.

December 2008

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031   

Syndicate

RSS Atom
Powered by Sviesta Ciba