es esmu palasiijusi kaadu laiku Tevi un Tavus ierakstus.. jo- no saakuma pat nobijos, cik mums liidziigi visaas jomaas gaajis.. tik man tas pats viss- ar puisi (vaards, nodarboshanaas pat sakriit), darbu, sevi- bija pirms gada..

un tagad domaaju- ja vien man toreiz buutu pieticis praata.
a nebija- un viss sapisas liidz peedeejam, ar shkjirshanos, tad kopaa saieshanu- un atguvusies veel tagad nejuutos.

bet tas taa- anoniims viedoklis no malas.

varbūt, ka puisis tas pats? :)

nē, nē :)
no sākuma gan iztrūkos un izskrēju domās visam cauri, pārlasīju Tavus ierakstus, bet nē nē- nav.

Es Tev nevaru atstāstīt visas teju identiskās situācijas, problēmas, sarunas kādas mums bija.. un- varbūt Tev paveicās (galu galā- Tev blogs- "vai tici brīnumam":) ), vnk es zinu to, ko esmu pati pieredzējusi, pluss redzējusi puiša draugu (kas dara to, ko dara) aprindās.. noteikti problēma neslēpjās aprindās, bet visu pastiprina gan..

vnk padomā- kā Jums bija no sākuma un kā Tev likās- vai viņš kādreiz vispār varētu Tevi atbīdīt maliņā..? nu, tā-ka nejūties vairs kā viņa princesīte ? (es ļoti vienkāršoju piemērus, lai doma skaidra)..un kā ir tagad.. ? un vai nav ieildzis tas laiks, kad Jums vairs nav labi- pat ja visādi ceri un tici, ka tas tikai tāds periods, no ērkšķiem uz rozēm un tā.. vai Tu nejūties slikti?

kaut gan vienu zinu toč- kamēr Tu pati viņu mīlēsi, vai liksies, ka mīli- Tu cerēsi un ticēsi un tā būs līdz pēdējam.. atliek vien novēlēt, lai tam būtu jēga- un būtu tā mīlestība, vai arī Tu pati kādu dienu sevī sajūti, ka tam laiks beigties (kas ir diezgan biedējoši, ja kas).. - vistrakāk būs, ja ar Tu tām pašām jūtām pēc kāda laika sēdēsi pie sasistas siles.. un zināsi, ka pirms kāda laika (ja prāts nostrādātu) iespējams būtu bijis vieglāk.. un tā būtu bijusi Tava izvēle.

vēlu veiksmi un es palasīšu pēc pusgada arī- varbūt tiešām brīnumi notiek! :)

It kā jau es nejūtos tik ļoti slikti, jo es mācos daudz ko pieņemt. Agrāk bija visās attiecībās, ka notika tā kā es gribēju, bet šajās ir pretēji. Dievs vien zina, kāpēc iemīlējos tieši viņā kaut gan apkārt bija tik daudz jauki puiši. Mums ir savas norunas attiecībās. Es viņu mīlu, viņam es ļoti patīkot. Kopā mums ir labi, tikai katra principi dažreiz traucē tam labajam. Zinu, ka mēs neprecēsimies, bet man ir bails palikt vienai tagad un šķirties. Man liekas, ka viena būt nemāku. Ir bijuši brīži, kad pēc it kā šķiršanās saņemos un taisos dzīvot tālāk, bet tad uzrodas atkal viņš ar tekstiem, ka bez manis esot tā dīvaini un tukši.

Bet es cenšos pamazām dzīvot tā, lai man arī bez viņa būtu labi. Brīžiem sanāk, brīžiem ne. Bet ceru un ticu, ka ar laiku viss būs tā kā es esmu \iecerējusi.

un tā arī, laikam, ir jādara, ja mīl.
(un mana nostāja un rīcība bija identiska :)

-veiksmes.

paldies

:)