- 15.1.08 21:33
-
nē, nē :)
no sākuma gan iztrūkos un izskrēju domās visam cauri, pārlasīju Tavus ierakstus, bet nē nē- nav.
Es Tev nevaru atstāstīt visas teju identiskās situācijas, problēmas, sarunas kādas mums bija.. un- varbūt Tev paveicās (galu galā- Tev blogs- "vai tici brīnumam":) ), vnk es zinu to, ko esmu pati pieredzējusi, pluss redzējusi puiša draugu (kas dara to, ko dara) aprindās.. noteikti problēma neslēpjās aprindās, bet visu pastiprina gan..
vnk padomā- kā Jums bija no sākuma un kā Tev likās- vai viņš kādreiz vispār varētu Tevi atbīdīt maliņā..? nu, tā-ka nejūties vairs kā viņa princesīte ? (es ļoti vienkāršoju piemērus, lai doma skaidra)..un kā ir tagad.. ? un vai nav ieildzis tas laiks, kad Jums vairs nav labi- pat ja visādi ceri un tici, ka tas tikai tāds periods, no ērkšķiem uz rozēm un tā.. vai Tu nejūties slikti?
kaut gan vienu zinu toč- kamēr Tu pati viņu mīlēsi, vai liksies, ka mīli- Tu cerēsi un ticēsi un tā būs līdz pēdējam.. atliek vien novēlēt, lai tam būtu jēga- un būtu tā mīlestība, vai arī Tu pati kādu dienu sevī sajūti, ka tam laiks beigties (kas ir diezgan biedējoši, ja kas).. - vistrakāk būs, ja ar Tu tām pašām jūtām pēc kāda laika sēdēsi pie sasistas siles.. un zināsi, ka pirms kāda laika (ja prāts nostrādātu) iespējams būtu bijis vieglāk.. un tā būtu bijusi Tava izvēle.
vēlu veiksmi un es palasīšu pēc pusgada arī- varbūt tiešām brīnumi notiek! :)