| |
| |
|
coup de grâce
Jap, nīgrās mūsu biroja Jaunavas ir sasparojušās. Mums ilgi vajag, lai pieņemtu lēmumu. Šaubas, bezmiegs, plosīšanās. Bet nākamā rīcības fāze ir zibenīga. Arī Andris, iedvesmojies no mana lēmuma, dosies dzīvē savu laimi meklēt. Lūk tā- šitas kuģis nogrimis. Tagad katrs stūrēsim uz savu pusi. |
|
| |
|
Karaliskais Dultons, jau gandrīz 20gadigi rūķi egļu zaros uz mandarīnu bļodas, fantastiskas smaržas, gaismiņas, sveces... eh...ikgadējie svētki iekš Agenskalna rezidences. Vēl tikai jāsagaida Mada un Weiss, kuri ciemojas pie vecmāmiņas un tad jau būs. Lai neslienātos ZS atmosfairā stāsts tik ļoti atbilstošs - par bārdām. Ziemassvētku vecītim tak ir bŗda, vai ne? Un manam tētam bija jaunībā. Bet es ciest nevaru bārdainus vīriešus. It nekā pievilcīga tajā nesaskatu. Beigts dzīvnieks uz sejas...brrr. Nu lūk, un tikko, sēžot pie galda un pļāpājot ar Aņku, pār mani nāca apskaidrība. Viņa, viņa vainīga. Aņka. Man bij gadi...hmzz... nu 10? Tāpat kā tagad ar Aņku pļāpājām Krasta ielas mājinā Salacgrīvā par šo un to. Un tad es lasīju aprakstu dikti smalkai kosmētikai un man likās tas kaut kas brīnumskaists un neaizsniedzams. Un aprakstā bij arī brīnumaina pūderota. No kaut kāda eksotiska āža spalvas. Es uzreiz spiedzu, ka jāa, tieši par to esmu sapņojusi un esmu jau liela un man tāda lieti noderētu. Uz ko Aņka - ilūziju grāvējs: Nu fui, āži smird un čurā uz bārdas. grr,,,nu bet protams, kā pēc šādas bērnības traumas man varētu patikt bārdas. |
|