![]() | |
|
Brīvdienās beidzot sagaidīju mammas apciemojumu, kurš ilga vairāk nekā dažas stundas. Pēc gada jaunā darba vietā, arī viņai beidzot ir 2 brīvdienas pēc kārtas. Daudz pļāpājām, staigājāmies pa Rīgu, dzērām kakao. Ziņās to vien skandināja, ka Siguldā nenormālie cilvēku pūļi. Uz ko māmiņa : - nu ko viņi vienmēr par to Siguldu. Latvijā tak visur rudenī ir skaisti. Pie mums laukos labāk nekā visās Siguldās. Un nekādu tūristu baru. Aha. Tieši tā. Laukos un tepat Rīgā. Braucot uz Āgenskalnu pie Uzvaras parka sirds ieknosās no Arkādija lapu košuma. Skaistums ik uz soļa. |
|
![]() | |
|
Delfos paklupu pār psihologa atbildi meitenei, kura bažījās par savām attiecībām ar vecāku vīrieti. Interesanti palasīties un palūrēt atpakaļ uz savu dzīvi. Nu jā, arī man šitāds periods bija. Un kas interesanti- abas ar Madu īsu brīdi pēc tēta nāves iestūrējām attiecībās ar daudz vecākiem vīriešiem. Kompensācijas mehānisms vai zin. Nu un redz ko viedā psiholoģe saka: " Jūs piederat pie dažādām paaudzēm, un katram no Jums šobrīd ir dažādi uzdevumi savā vecumposmā. Jums jāveido viss, ko Jūsu partneris jau pazīst, ir sasniedzis vai zaudējis. Jums jāatklāj sevī un pasaulē tas, kas otram cilvēkam nav vairs pārsteigums. Tas ir gluži citādi nekā kopā piedzīvot sasniegumus un vilšanās, veidot kopīgo dzīves telpu visās nozīmēs, kopā mācīties būt laulātajiem, vecākiem un vecvecākiem. Attiecības var ietekmēt tieši šī pieredzes starpība un nenoliedzamā tēva - meitas nianse attiecībās, kas var nozīmēt vismaz grūtības iejusties otram svarīgos pārdzīvojumos. Jūsu personība vēl veidojas. Tās vērtības, kas svarīgas pašlaik, var nebūt nozīmīgas pēc kāda laika un var likt raudzīties citām acīm uz savu dzīvi." |
|
![]() | |
|
joprojām perfektā meklējumos
Pagājušajos ZS kādā korporatīvā pāsākumā es atradu perfekto. Pasākums vispār bij lielisks- skaista vieta, izcila kompānija (kaut gan lielāko daļu cilvēku pirms tam nepazinu), lielisks ēdiens, galvu reibinoši vīni(kurus bij izvēlējies pasākuma dalībnieks no Francijas), jautras izklaides etc. Viesiem tika piedāvātas arī kūkas. Pie vienas es paliku visu vakaru. Perfektākais mana mūža Napoleons. Man šī kūka nekad nebij tā īpaši patikusi. Šķebinošs saldums dīvainā salikumā ar pliekanumu, putukrējums, kuru vispār neēdu, pildījumā. brrrrr... Bet šī bij savādāka. Plānas mīklas kārtas, vārītais krēms (dievinu!!!!!) un patīkami skābs ievārījums, kuru pat nevarēja tā īsti sagaršot, tikai niansēs tas papildināja burvīgo krēmu. Kopš tās dienas esmu nogaršojusi šķiet pusi Rīgas konditoreju piedāvātos Napoleonus. Nu nau!!! Pat mc2, uz kuru liku lielas cerības, izgāzās. Un šodien...Raušu meistarā paliku pie stiklotās vitrīnas. ļoti līdzīgs manam ideālam. Garā sarunā ar pārdevēju noskaidrotais kūkas sastāvs jau raisīja manī lidojuma sajūtu (nu jums viņš jāpērk- tikai tā uzzināsiet vai tas ir viņš). Nu teikšu kā ir- gandrīz. Mazliet vairāk krēma, biškuci salduma vārītajā krēmā un būs labi. |
|
![]() | |
|
Cenšos pārliecināt Imku mest pie malas to vecpuiša alkaholiķa dzīvsstilu un precēties. Es pat kadidatūru atradu- vienu no Latvijas princešu šova dalībniecēm (no to īsmataino, foršo filozofi) Imka :Spēcīgi!!!! |
|