CREATIONS · OF · CURIOUS · MIND

Zin, kas ir laime?
Pamosties sestdienas rītā, nepadzert dienišķo kafiju, ignorēt izpūrušos matus, uzvilkt pirmās drēbes kas pagadās pa rokai, izmesties uz Brīvības ielas, ielekt 21. autobusā, traukties cauri miegainai Rīgai, izkāpt pie Smiļģa muzeja, augšup pa ielu, vārtiņi vaļā, lejup pa kalnu, izbērt uz lieveņa somas saturu, lai atrastu to atslēgu ar aitiņu, ar ceturto piegājienu atčakarēt durvis, ieskriet virtuvē un ieraudzīt samiegojušās Aņku un Madu. Brokastis. Agenskalna mājās. Mana brīvdienu laimes sajūta.

aizsāktās pārdomas no sērijas par neizmantotām iespejām.
Ir tikai 3 izvēles, par kuru pareizību esmu šaubījusies:
1. Nepabeidzu studijas LU Juridiskajā fakultātē. "Saubas kliedēja sarunas ar fg.
2. Nekļuvu par Kalniņa kundzi. Saubas kliedēja Mada ar tekstu- un ko tu butu darījusi šai laulībā? Iegādājusies vēl pāris suņus un skatījusies uz viņa nagu sēni? Es gan iebildu, ka Kalniņa kungam nav nagu sēnes, bet tas neesot svarīgi un pašu būtību nemainot.
3. Nekļuvu par franču astrofiziķa kundzi. Tīri vilinoša doma par vīra kungu ar tauriņu, pusdienu gatavošanu Parīzes dzīvoklī un burāšanu vīkendā pie viņa vecākiem Nantē. Bet kamooooon- es tak viņu galu galā piekautu. "Sitas miera mika. Es apšaubu veiksmīgu savienību starp neirotisko Dizzy un cilvēku, kurš jautāts par viņa mīļāko ēdineu visā savā nopietnībā atbild- burkāni.

Tā kā tiešām-nav ko nožēlot. Viss ir tieši tā kā ir jābūt.